Eiropas Savienībai tuvākajās nedēļās būtu jāapsver ārkārtas pasākumi, kas varētu ietvert pagaidu ierobežojumus elektroenerģijas cenām, ES samitā Versaļā līderiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Atsauce uz iespējamiem pasākumiem bija iekļauta slaidu komplektā, ko fon der Leienas kundze izmantoja, lai apspriestu centienus ierobežot ES atkarību no Krievijas enerģijas importa, kas pagājušajā gadā veidoja aptuveni 40% no tās dabasgāzes patēriņa. Slaidi tika ievietoti fon der Leienas kundzes Twitter kontā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir izcēlis Eiropas energoresursu piegāžu ievainojamību un radījis bažas, ka Maskava varētu pārtraukt importu vai arī tas varētu notikt cauruļvadu bojājumu dēļ, kas ved cauri Ukrainai. Tas ir arī strauji palielinājis enerģijas cenas, radot bažas par inflāciju un ekonomikas izaugsmi.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisija, ES izpildvaras iestāde, publicēja plāna izklāstu, kas, pēc tās teiktā, šogad varētu samazināt Krievijas dabasgāzes importu par divām trešdaļām un pilnībā izbeigt nepieciešamību pēc šī importa pirms 2030. gada. Īstermiņā plāns lielā mērā balstās uz dabasgāzes uzglabāšanu pirms nākamās ziemas apkures sezonas, patēriņa samazināšanu un sašķidrinātās dabasgāzes importa palielināšanu no citiem ražotājiem.
Savā ziņojumā Komisija atzina, ka augstās enerģijas cenas ietekmē ekonomiku, palielinot ražošanas izmaksas energoietilpīgiem uzņēmumiem un radot spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Tā paziņoja, ka “steidzami” rīkos konsultācijas un ierosinās iespējas risināt augsto cenu problēmu.
Ceturtdien fon der Leienas kundzes izmantotajā slaidu demonstrācijā teikts, ka Komisija plāno līdz marta beigām nākt klajā ar ārkārtas risinājumiem, “lai ierobežotu gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām, tostarp pagaidu cenu ierobežojumus”. Tā arī plāno šomēnes izveidot darba grupu, lai sagatavotos nākamajai ziemai, un iesniegt priekšlikumu gāzes uzglabāšanas politikai.
Saskaņā ar slaidiem Komisija līdz maija vidum izklāstīs iespējas uzlabot elektroenerģijas tirgus struktūru un sniegs priekšlikumu par pakāpenisku ES atkarības no Krievijas fosilā kurināmā pārtraukšanu līdz 2027. gadam.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka Eiropai ir jāaizsargā savi pilsoņi un uzņēmumi no enerģijas cenu pieauguma, piebilstot, ka dažas valstis, tostarp Francija, jau ir veikušas dažus nacionālus pasākumus.
“Ja tas turpināsies, mums būs nepieciešams ilgstošāks Eiropas mehānisms,” viņš teica. “Mēs dosim Komisijai mandātu, lai līdz mēneša beigām mēs varētu sagatavot visus nepieciešamos tiesību aktus.”
Problēma ar cenu ierobežojumiem ir tā, ka tie samazina cilvēku un uzņēmumu motivāciju patērēt mazāk, sacīja Daniels Gross, ievērojamais līdzstrādnieks Briseles domnīcā Eiropas politikas studiju centrā. Viņš teica, ka maznodrošinātām ģimenēm un, iespējams, dažiem uzņēmumiem būs nepieciešama palīdzība, lai tiktu galā ar augstajām cenām, taču tai vajadzētu būt vienreizējam maksājumam, kas nav saistīts ar to, cik daudz enerģijas viņi patērē.
“Būtiskākais būs ļaut cenu signālam darboties,” šonedēļ publicētā rakstā norādīja Grosa kungs, kurā apgalvots, ka augstas enerģijas cenas varētu samazināt pieprasījumu Eiropā un Āzijā, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc Krievijas dabasgāzes. “Enerģijai ir jābūt dārgai, lai cilvēki taupītu enerģiju,” viņš teica.
Fon der Leienas kundzes slaidi liecina, ka ES cer līdz šī gada beigām aizstāt 60 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes ar alternatīviem piegādātājiem, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem. Vēl 27 miljardus kubikmetru varētu aizstāt, apvienojot ūdeņraža un ES biometāna ražošanu, liecina slaidu komplekts.
No: žurnāla "Electricity Today"
Publicēšanas laiks: 2022. gada 13. aprīlis